Pelvu atbraucēji mēdz dēvēt par Šveices tipa mazpilsētu, jo šī pilsētiņa atrodas uz četriem pauguriem, starp kuriem stiepjas senleja. Pauguri ir blīvi apdzīvoti, bet senlejas dziļumā tek Oras upe, pie Pelvas baznīcas izveidojot ezeru. Iestājoties tumsai, ezera vidū esošā sala izgaismojas 150 gaismekļos, kas šūpojas vējā un maina krāsu, izgaismota ir arī ezera strūklaka.

Pelvā sarakstīta pirmā mācību grāmata igauņu valodā, tieši šeit ir aizsākusies dziesmusvētku tradīcija, un šeit joprojām ir cieņā tautiskais akordeons. Pelvas kultūras centra parkā visu notiekošo domīgi vēro Jakoba Hurta (Jakob Hurt) skulptūra, bet garāmgājējus uz galvenās ielas sveicina igauņu akordeona karaļa Karla Kikasa (Karl Kikas) skulptūra.

Intsikurmu meža parks ir jauka vieta gan pastaigām un dabas baudīšanai, gan aktīvai atpūtai. Intsikurmu ir arī populāra koncertu un svētku vieta – šeit notiek gan tradicionālie dziesmu un deju svētki, gan arī jūlija mēnesī lielākais Igaunijas akordeonu festivāls Harmonika, bet augusta sākumā – Intsikurmu festivāls.

Pelvas centrālais laukums ir lieliska satikšanās vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Mazos šeit gaida smilšu kaste un šūpoles, kamēr lielie var atpūsties uz soliņiem.

Netālu, Ahjas upes senlejā atrodas Lielā un Mazā Taevaskoda – tie ir unikāli apskates objekti, kas pievilina dabas draugus no tuvienes un tālienes. Tās ir varenākās dabīgās Igaunijas svētvietas, kur 1100 ha dabas aizsardzības teritorijā iekļautajā upes krastā aplūkojami ap 40 smilts atsegumu, vairākas alas, un ar šo vietu saistītas dažādas senas leģendas. Pie krācēm var gadīties sastapt par lidojošo dārgakmeni saukto zivju dzenīti vai arī ziemas viesi ūdensstrazdu, kas barību ķer ienirstot.
Ahjas upe ir ūdenstūristu paradīze – mazliet mežonīga, tomēr tai pat laikā arī gana droša. Vasarās pa Saesāres sprostezeru kursē upes kuģis Lonny. Ziemā visu Taevaskojas ciema apkārtni pieskandina ragaviņu braucēju līksmie saucieni. Taevaskojas apkārtnē uzņemtas vairākas epizodes vienai no populārākajām igauņu filmām “Pēdējā relikvija”. Šai pusē atrodama gan Gabriela priede, gan Sīmu tilts, gan arī Risbietera klints.

Ir vērts apmeklēt arī Valgeso, kur var jauki pastaigāties pa purvā izbūvēto koka taku. No 30 m augstā skatu torņa paveras lielisks skats uz purvu.

Mostes muiža skaistā Mostes ezera krastā ir viens no labāk saglabājušamies muižu kompleksiem Igaunijā. Blakus galvenajai ēkai ir vērienīgs pārējo ēku komplekss, laukakmens mūris un zvanu tornis. Renovētajās palīgēkās iekārtotas amatnieku darbnīcas, kur tiek turētas godā senās amatniecības tradīcijas. Mostes Folgikoda, kura spēj uzņemt līdz pat 500 apmeklētāju, uzskatāma par vienu no labākajām Dienvidigaunijas koncertzālēm. Šeit visu gadu notiek dažādi koncerti, teātra izrādes u.c. pasākumi. Moste ir arī ļoti iecienīta kāzu vieta.