„Pirms vairākiem desmitiem gadu pirmoreiz devos skolas ekskursijā uz Taevaskodu. Tur palaimējās redzēt gar upi lidojošu skaistu zilu putnu ar knābī satvertu ledus gabaliņu. Patiesībā tā bija maza zivtiņa, kas toreiz man rādījās šādi. Tagad, pēc daudziem gadiem, pāris reizes gadā arvien atrodu sevi šeit – Taevaskodā. Kaut kas mani tur pievelk. Ūdensstrazds, zivju dzenītis, ūdrs, bebrs? Viennozīmīgi arī tie.”
Remo Savisārs (dabas fotogrāfs)

Zivju dzenītis – gada putns 2014. gadā

Igaunijā nav nevienas citas zivju dzenītim līdzīgas dzīvas būtnes. Tas ir apmēram zvirbuļa lielumā, ar ļoti īsu asti un garu asu knābi. To var viegli atpazīt pat pēc silueta. Zivju dzenītim ir krāšņs apspalvojums, ķermeņa muguras daļā vērojami dažādi zilie toņi: aste, spārni un galva tumšāki, bet vidusdaļa mirdzoši zila. Pavēdere ir ruda. Tieši spilgto zilo krāsu dēļ to mēdz dēvēt par ziemeļu dārgakmeni jeb upju pērli.

Uzskata, ka putniņam krāsas nav nepieciešamas tamdēļ, lai izceltos, bet pārsteidzošā kārtā tieši, lai paslēptos. Zivju dzenīša ķermeņa zilā nokrāsa saplūst ar vizuļojošo un zilās debesis atstarojošo ūdens virsmu, oranžā pavēdere toties ar smilšakmeni, kas ir putniņa raksturīgākā dzīvesvieta.

Lai gan zivju dzenītis ir ļoti spilgts, to nemaz nav tik viegli atrast un vērot. Tas ir mazs un ļoti uzmanīgs putniņš, kas parasti aizlido, jau no tālienes pamanījis cilvēku. Zivju dzenītis ir ļoti ātrs lidotājs. Tas var sasniegt ātrumu 15-20 metrus sekundē un tādējādi pazib garām kā krāsains punktiņš. Putnam nav savas dziesmas.

Visbiežāk zivju dzenīti var sastapt Igaunijas dienvidaustrumu daļā un citur plūstošo upju smilšakmens atsegumu posmos. Pati ievērojamākā no tām ir Taevaskoda pie Ahjas upes. Tā ir zināma kā vieta ar visblīvāko zivju dzenīšu apdzīvotību Igaunijā. Pēc ornitologa Ērika Kumari vērtējuma 1938. gadā 18 kilometrus garā upes posmā ligzdoja pat 15 zivju dzenīšu pāru. Taevaskodā zivju dzenītis ir arī regulārs ziemotājs.

Avots: http://www.eoy.ee/jaalind/